Acidoze govīm: cēloņi, simptomi, ārstēšana un profilakse

Stāvoklis, kurā organismā ir pārmērīgs skābes daudzums, tiek saukts par acidozi (skābe latīņu valodā – acid, osis grieķu valodā – stāvoklis). Acidoze liellopiem parasti ir saistīta ar barību un spurekļa aktivitāti, mainoties tā saturam un mikroflorai.

Acidozi liellopiem parasti izraisa spurekļa disfunkcija, ko izraisa neadekvāta barības deva – ja ir pārmērīgs graudu devas daudzums, neatbilstoši liels daudzums skābā lopbarība (piemēram, kukurūzas skābbarība) un zema šķiedrvielu lopbarība. Liellopi ar šo slimību var saslimt arī ja, vienā reizē apēd pārāk daudz koncentrētas barības. Liellopi pret šo slimību visvairāk ir uzņēmīgi pirmos 3 līdz 5 mēnešus pēc atnešanās. Lai nodrošinātu intensīvu piena ražošanu, palielināto enerģijas vajadzību un ierobežoto iespēju apēst nepieciešamo barības daudzumu, liellopiem tiek dotas devas ar salīdzinoši lielu koncentrētās barības īpatsvaru un nereti šķiedrvielu trūkumu.

Varētu apgalvot, ka acidoze ietekmē tos govju ganāmpulkus, kam ir augsta produktivitāte. Lai palielinātu produktivitāti, ir jāpalielina koncentrātu un graudaugu kultūru īpatsvars uzturā barības devā, vienlaikus samazinot zāles barības daudzumu. Lopbarība ir jāsmalcina ar lopbarības smalcinātājiem, bet, ja tehnoloģija netiek ievērota, tā tiek sasmalcināta nepareizi, kas var izraisīt acidozi.

Pēc spurekļa paskābināšanās līmeņa un simptomiem, acidoze var būt subakūta un akūta. Parasti veselu govju spurekļa pH svārstās no 6,3 līdz 7,3. Kad spurekļa pH samazināšanās ilgst vairāk nekā četras stundas, sāk izpausties acidoze.

Subakūtas acidozes (SARA) gadījumā pH pazeminās un ir aptuveni 5,0-5,5 process notiek ilgāk par 24 stundām. Liellopu apetīte samazinās, spurekļa kontrakcijas kļūst vājākas un piepildās mazāk. Fekāliju krāsa un konsistence mainās, kļūstot šķidrāka ar redzamām nesagremotas barības daļiņām. Pavājinātas šķiedrvielu sagremošanas dēļ piena tauku saturs samazinās, mainās piena tauku un olbaltumvielu attiecība (<1,2). Slimībai progresējot un turpinoties, veidosies laminīts, dzemdes iekaisumi, glumenieka dislokācija, kalcija deficīts u.c.

Akūtas acidozes gadījumā spurekļa pH pazeminās līdz <5,2 un simptomi kļūst izteiktāki. Šis stāvoklis parasti skar liellopus, kuri nejauši uzturā ir patērējuši par daudz spēkbarības vai kuru devas pēkšņi ir mainījušās tā, ka ir ievērojami lielāka koncentrētās barības daļa nekā iepriekš (piemēram, pēkšņi pārejot no darba dzīvnieka devas uz slaucamās govs barības devu). Liellopiem, ja tiek traucēta spurekļa darbība, samazinās apetīte, samazinās izslaukums. Govīm ir caureja, izkārnījumi kļūst šķidri, gļotaini un putojoši, parādās dehidratācijas pazīmes, apgrūtinās sirdsdarbība. Liellopi ir apātiski, biežāk guļ un griež zobus. Kuņģa-zarnu trakta koliku dēļ tie reizēm var būt nemierīgi, drebēt un spert sev pa vēderu. Ja slimība ieilgst un netiek pieņemti savlaicīgi pretpasākumi, organisma vispārējā veselība pasliktinās un citos gremošanas trakta orgānos attīstās iekaisuma procesi. Sarežģījumu dēļ dzīvnieks, iespējams, ir pēc iespējas ātrāk jānokauj. Ļoti smagas acidozes gadījumā liellopi bieži nonāk komā.

Subakūtu acidozi laktācijas pirmajā pusē var diagnosticēt 15-40% liellopiem. Lielākais ekonomiskais zaudējums ir piena ražošanas samazināšanās un tā kvalitātes pazemināšanās. Ja slimība izpaužas smagā formā, ir lielāki zaudējumi. Tad liellopiem nepieciešama sarežģīta ārstēšana, un dažkārt nākas likvidēt pat produktīvu govi ar augstu ģenētisko potenciālu.

Spurekļa satura pH monitorings

Slimību var atpazīt pēc tās klīniskajiem simptomiem, kā arī pēc liellopu barības sastāva un struktūras. Acidozi var efektīvi diagnosticēt, uzraugot spurekļa aktivitāti un pH saturu. Viena no pirmajām acidozes pazīmēm ir spurekļa aktivitātes pavājināšanās. Akūtas, smagas acidozes gadījumos liellopi var vispār neatgremot. Veseliem liellopiem spureklis saraujas 5-7 reizes 5 minūtēs, un atgremošana ilgst aptuveni 40-50 minūtes 7-8 reizes dienā. Šim nolūkam saimniecībās bieži izmanto bolus, kas reģistrē pH un spurekļa aktivitātes rādītājus. Tas ļauj agrīni atklāt un novērst vairāku liellopu veselības problēmu progresēšanu. Daži speciālisti iesaka veikt spurekļa punkciju, lai paņemtu spurekļa satura paraugu un noteiktu tā pH. Šī procedūra jāveic 4-8 stundas pēc barošanas ar barības maisījumu (total mix racion), kas sagatavots, izmantojot dozatoru, vai 2-4 stundas pēc barošanas ar koncentrātu. Izmantojot pH-metru vai papīra indikatorus, tiek noteikts spurekļa satura pH. Neskatoties uz to, ka procedūra ir salīdzinoši vienkārša, tā prasa laiku un zināšanas, un to spēj izdarīt tikai kvalificēts personāls. Lielākās piena saimniecībās, kur ārstēšana rada dzīvniekiem papildu stresu, tas nav praktisks risinājums.

Atkarībā no konstatētās slimības smaguma pakāpes un izraisītāja veterinārārsts nosaka ārstēšanu. Bet ir svarīgi atcerēties vispārīgus padomus:

• Ja tiek novērotas acidozes pazīmes, daļa barības, kas satur ātri noārdāmu cieti (graudi, koncentrāti), jāaizstāj ar barību, kas bagāta ar viegli sagremojamu šķiedrvielu (piemēram, der arī cukurbiešu mīkstums, salmi vai pāraudzis siens).
• Ātrākais veids, kā ārstēt liellopus, kuri netīšām apēduši pārāk daudz cukurbiešu, koncentrātu vai citu ogļhidrātu barības, ir ievadīt skābi neitralizējošus medikamentus. Vēlams dot nātrija bikarbonātu 250 g, kalcija karbonātu 200 g vai magnija oksīdu 100-200 g izšķīdinot 20-40 litros ūdens. Tomēr šādi līdzekļi var darboties tikai tad, ja spureklī nav toksisku sadalīšanās produktu. Ja liellopu veselība neuzlabojas pēc 4-6 stundām, zāļu terapija jāatkārto.
• Lai atjaunotu spurekļa darbību, ieteicams dot raugu, speciālus augu ekstraktus vai citas barības piedevas.
• Liellopi ar vieglu acidozes formu var atveseļoties, mainot barības devu: samazinot ogļhidrātu barību un dodot vairāk rupjās lopbarības.
• Ja nepieciešams, tiek ievadīti veterinārārsta izrakstīti medikamenti, piemēram, antibiotikas.
• Ieteicams pārnest veselīgu govs spurekļa saturu (5-10 l).
• Liellopiem ar akūtu acidozi tiek veikta arī spurekļa skalošanas procedūra. Šī ir visradikālākā ārstēšana, un tā jāveic pēc iespējas agrāk. Pēc procedūras ieteicams injicēt hipertoniskus šķīdumus vēnā, nodrošināt antibiotiku un proteolītisko enzīmu preparātus un skartajā zonā pārnes veselas govs spurekļa saturu.
• Ja slimība netiek laikus pamīta un ārstēta, un netiek veikti nekādi pasākumi, govīm tiek bojāti un deformēti nagi, parādās čūlas un dzīvnieki klibo.

Visaptveroša profilakse ir būtiska, lai novērstu acidozi un saglabātu labu piena kvalitāti:

• Lai izvairītos no acidozes izraisītām problēmām, liellopiem ieteicams ieviest koncentrētas barības devas pakāpeniski.
• Barībā jābūt pietiekami kvalitatīvām un pareizi sasmalcinātām šķiedrvielām. Izvairoties no barības sastāvdaļām, kas piesārņotas ar mikotoksīniem.
• Ieteicams dot koncentrētu barību ar mēru; dienas daudzums jāsadala daudzās porcijās un jādod, vēlams, sajaucot ar rupjo barību.
• Izmantojiet tādas sastāvdaļas kā dzeramā soda (1-2% no sausas barības), kalcija karbonāts, magnija oksīds, B grupas vitamīni, raugs, fermenti utt., kas spurekļa saturu padara sārmainu un palielina tā aktivitāti.
• Dzeramo sodu ir iespējams lietot profilaktiski ar citām barības piedevām, taču ieteicams to darīt neregulāri, jo ķermenis ar laiku pielāgojas un tas var zaudēt savu efektivitāti.
• Pārraugiet un analizējiet piena indikatoru izmaiņas, izmantojot BROLIS HerdLine. Integrēts piena analizators var sniegt noderīgu informāciju par govs tesmeņa stāvokli. Tagad ir iespējams ātri un efektīvi noskaidrot kuriem dzīvniekiem organismā notiek veselam organismam neraksturīgas izmaiņas, pateicoties informācijai, kas tiek sniegta par piena sastāva un citu marķieru izmaiņām slaukšanas laikā. Ierīce piedāvā informāciju par liellopiem, kuriem draud acidoze, novērtējot piena olbaltumvielu, tauku, laktozes un citu indikāciju vērtības, ko savāc katrā slaukšanas reizē. Tas ļauj ātri un savlaicīgi pieņemt lēmumus un novērst slimības progresēšanu.